Cēsu novada dome ceturtdien, 13. februārī, pieņēma pašvaldības 2025. gada budžetu, apstiprinot 126,448 miljonu eiro kopbudžeta ieņēmumus, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2024. gadā apstiprinātajā budžetā. Kopbudžeta 2025. gada izdevumi, tāpat kā ieņēmumi, plānoti 126,448 miljonu eiro apmērā.
Cēsu novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem 2025. gadā plānoti 43,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (90,1%) un nekustamā īpašuma nodoklim (7%). Budžeta saistības ir 9.59%. Pērn tās bija 10.24%.
Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina valsts nodokļu ieņēmumu sadalījuma izmaiņas un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Savukārt galvenie izdevumu palielinājuma faktori ir minimālās algas un pedagogu darba samaksas pieaugums, apkures un uzturēšanas izmaksu kāpums, kā arī lielāki ieguldījumi infrastruktūras projektos.
"2025. gada budžetu esam veidojuši ar skaidru un atbildīgu mērķi – veicināt Cēsu novada attīstību un drošību, vienlaikus rūpējoties par iedzīvotāju labklājību. Katrs pieņemtais lēmums par finansējuma sadalījumu ir balstīts uz jautājumu – kā tas uzlabos mūsu cilvēku dzīvi gan šodien, gan nākotnē. Arī šogad, kā katru gadu, investējam izglītībā, infrastruktūrā, uzņēmējdarbības attīstībā un drošības stiprināšanā, lai Cēsu novads būtu izcila vieta, kur dzīvot, mācīties, strādāt un atpūsties,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš piebilst, ka “šis budžets ir apliecinājums mūsu rūpīgai, stratēģiskai un ilgtspējīgai finanšu plānošanai, jo spējam ne vien nodrošināt pašvaldības pamatfunkcijas, bet arī būtiski ieguldīt attīstībā un pat veidot uzkrājumu.”
Kā prioritātes 2025. gada budžetā noteiktas: Eiropas Savienības u.c. ārējo finanšu instrumentu piesaiste un projektu ieviešana atbilstoši Cēsu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2021.-2035. gadam un Cēsu novada Attīstības programmas 2022-2028 Rīcības un investīciju plānam, kurā kā prioritātes virzītas iedzīvotāju sociālā aizsardzība, digitālā pratība un ekonomikas digitālā transformācija, dzīvojamā fonda uzlabošana un papildināšana, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšana. Tāpat kā novada budžeta prioritāte izcelta "Cēsis - Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" iniciatīvu īstenošana saskaņā ar Cēsu novada kultūras attīstības stratēģiju 2030. Budžets veidots, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, līdzsvarotu finanšu pārvaldību un mērķtiecīgu investīciju īstenošanu.
Lielākais budžeta īpatsvars, 42,2% jeb 53,4 miljoni eiro, no pašvaldības budžeta paredzēts izglītībai. Finansējums paredzēts pedagogu atalgojuma palielināšanai, izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Skolēnu brīvpusdienas novada izglītības iestādēs paredzēts saglabāt līdzšinējā apjomā, tam paredzot 2,4 miljonus eiro (9,6% pieaugums), 522 900 eiro plānoti skolēnu pārvadājumiem, tāpat arī 2025. gadā pašvaldība turpinās nodrošināt peldētapmācību jaunāko klašu skolēniem novadā.
Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem plānoti 23,1% jeb 29,182 milj. eiro. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas pasākumiem budžetā paredzēti 9 miljoni eiro jeb 7,1% no kopējiem pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Sociālās aizsardzības funkcijas veikšanai paredzēts finansējums 9,76 miljoni eiro jeb 7,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Funkcijai “Atpūta, kultūra, reliģija” pamatbudžetā plānoti 8,5 miljoni eiro jeb 6,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.
Priekuļu apvienības pārvaldes budžets 2025. gadam
Priekuļu apvienības pārvaldes 2025. gada budžets iezīmē turpmākus attīstības un infrastruktūras uzlabošanas darbus, kā arī nozīmīgas reorganizācijas norises.
Apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante skaidro: "2025. gads turpināsies reorganizācijas zīmē, jo tiks veikts apjomīgs darbs siltumapgādes saimniecības nodošanā SIA “Līgatnes komunālserviss”. Šis process paredz efektīvāku pakalpojumu nodrošināšanu un ilgtspējīgu resursu pārvaldību. Vienlaikus tiks veikta četru nozīmīgu ceļu projektēšana, pirmsskolas izglītības iestāžu telpu remonts un citi infrastruktūras uzlabojumi. Tāpat plānots noslēgt 2024. gadā iesāktos projektus, nodrošinot nepārtrauktu un mērķtiecīgu attīstību."
Paredzēti nozīmīgi ieguldījumi ceļu un ielu infrastruktūrā, tostarp Izmēģinātāju un Dārza ielas posmu atjaunošana Priekuļos, Maija un Lāčplēša ielas, Ozolu gatves un Saulītes – Purmaļi autoceļa projektēšana, kā arī ielu apgaismojuma izbūve Jāņmuižā un Bērzkrogā. Tāpat plānots sākt gājēju un veloceliņa izbūvi posmā no Jāņmuižas līdz Cēsīm, kas tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts ceļiem.
Līdzās infrastruktūras attīstībai būtiska uzmanība tiks pievērsta izglītības iestāžu sakārtošanai. Būtiskas investīcijas paredzētas Priekuļu pamatskolas pārbūvei. Tāpat paredzēts Liepas pirmsskolas izglītības iestādes "Saulīte" telpu remonts un ugunsdrošības sistēmas sakārtošana, kā arī veikt Priekuļu kultūras nama labiekārtojumu.
Papildus tam 2025. gadā plānots veikt vairākus apkārtējās vides uzlabošanas projektus, tai skaitā jaunu zaļās zonas labiekārtošanas darbu veikšanu un esošo sabiedrisko vietu atjaunošanu.
Būtiski pieminēt, ka saglabātas visas iepriekšējās programmas – izglītībā, uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, veselības aprūpē, sociālajā jomā, dzīves telpas un vides uzlabošanā. Tāpat šogad atvēlēti līdzekļi dažādām civilā aizsardzības plāna aktivitātēm, lai uzlabotu drošību novadā.
Lielākie izaicinājumi 2025. gadam iezīmēti: nacionālās ekonomikas attīstība, iedzīvotāju piesaiste novadam un darbam pašvaldībā, skolu tīkla sakārtošanas turpināšana un pāreja uz programmu finansējumu, satiksmes infrastruktūra, mājokļa pieejamība un vispārējā drošība.
Budžets ir pašvaldības finansiālās darbības pamatdokuments un finanšu instruments, ar ko tā nodrošina savu autonomo funkciju izpildi, kā arī veic ekonomisko un sociālo vajadzību sabalansēšanu ar pašvaldības finansiālajām iespējām.
Cēsu novada pašvaldības 2024. gada budžets izstrādāts, ievērojot likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", likumā "Par pašvaldību budžetiem", Pašvaldību likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī nodokļu likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
