Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam īpašumam.  Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, savukārt īpašums, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Ja vadošā īpašuma īpašnieks neapsaimnieko ceļu, zemes īpašnieks, uz kura zemes atrodas ceļa servitūts, var izvirzīt pret servitūta izlietotāju prasību tiesā.

Pievērs uzmanību, kāda norāde ir pie informācijas par ceļa servitūtu: atzīme vai nostiprinājums.

• Atzīme. Tā ir informācija par pagaidu stāvokli – iecerētu, bet ne līdz galam nodibinātu servitūta tiesību. Proti: atzīme ir informācija par pārejas posmu, kas novedīs vai nenovedīs līdz servitūta tiesības nodibināšanai. Konkrētā situācija rūpīgi jāvērtē – kāpēc šāda atzīme ir un kā varētu attīstīties notikumi nākotnē.
• Nostiprinājums. Tas nozīmē, ka servitūta tiesība jau ir nostiprināta un nodibināta, kā to saka likums: apgrūtināto nekustamo īpašumu šķērso servitūta ceļš, kuru kāds cits drīkst izmantot, un šī īpašuma īpašnieks to nevar liegt pat tad, ja tas radīs neērtības.

No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Biežākie mīti - man ir Ceļa Servitūts. Kādēļ pašvaldība netīra man ceļu?

Juridiskais skaidrojums terminam ceļa servitūts ir visai sarežģīts: "Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam nekustamajam īpašumam un kā lietu tiesība kalpo par labu citam nekustamajam īpašumam.".

Tas ir stāsts par ceļu, kas nodrošina piekļuvi uz īpašumu:  jāšķērso kaimiņa zeme, vai kaimiņam otra kaimiņa, un likumīgas tiesības to darīt dod ceļa servitūts. Kurš uzturēs un kops ceļa servitūtu, būtu jānoformē pie servitūta izveidošanas. Kaimiņiem jāvienojas, kas tīrīs un kops servitūta ceļu.

Vairāk informācijas meklē ŠEIT, kā arī ŠEIT.